Jēkabpils pilsētas pašvaldība saņēmusi vēstuli no biedrības „Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konfederācija”, kurā tā lūdz izteikt viedokli par projektu „Daugava - Latvijai”, kas paredz pārvērst Daugavu par kuģojamu ūdens ceļu un vērienīgu elektroenerģijas ražotni. Ideju izbūvēt vairākas jaunas hidroelektrostacijas un izveidot kuģojamu kanālu, kas savienotu Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, jau gadiem ilgi virzījusi biedrība „Jaunais Zīda ceļš”. Viens no šīs biedrības pārstāvjiem ir Valērijs Štamers, kurš norādīts kā kontaktpersona arī iepriekšminētajā vēstulē. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem pret projektu nostājās liela daļa sabiedrisko organizāciju un arī Satiksmes ministrija nolēma šo ieceri neatbalstīt, idejas autori turpina mēģinājumus panākt savu.
Vēstulē, kas adresēta Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam Leonīdam Salcevičam, biedrība norāda, ka ir iesniegusi Ekonomikas ministrijā likuma projektu „Par projekta „Daugava - Latvijai” pirmsprojektēšanas pasākumu realizācijas nodrošināšanu”, un akcentē: „Ja LR Saeima 2015.gadā līdz 7.maijam varētu pieņemt minēto likuma projektu, tad jau 2018.gadā tiks radītas jaunas, labi apmaksātas vairāk nekā 50 000 darba vietas un papildus ienākumi valsts un pašvaldību budžetos pārsniegs 1 miljardu eiro.”
Likuma projekta anotācijā biedrība „Jaunais zīda ceļš” arī aprakstījusi iespējamo projekta virzību, norādot, ka 2017.gadā varētu notikt Daugavpils, Jēkabpils un Krustpils HES un liellaivu liftu projektēšana, savukārt 2018.gadā varētu tikt veikta šo HES un liftu būvniecība. Anotācijā teikts, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas Ukrainā un Krievijā, biedrība nolēmusi ierosināt tikai projekta pirmā etapa realizēšanu, respektīvi, ūdens ceļa izveidi no Rīgas līdz Vitebskai, uzbūvējot septiņas hidroelektrostacijas.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs norāda, ka viņu projekts nepārliecina: „Pirmkārt, šīs aktivitātes notiek viļņveidīgi. Tās parādās, tad noplok, tad atkal parādās. Un parādās, sākoties plānošanas periodam, kad tiek atvērti struktūrfondi. Tad parādās: „Dodiet naudu, mēs realizēsim, būs milzīgs pienesums!” Ja tas neizdodas, viņi apklust, piecus gadus nogaida un tad atkal „uzpeld”. Otrkārt, lai arī kāds būtu tas pienesums, lai cik tūkstoši darba vietu, es domāju tā - ja caur mūsu zaļo, skaisto, mīļo Latviju mēs izdzīsim cauri kanālu, tad faktiski Latvijas vairs nebūs. Attīstības un tautsaimniecības komiteja skatīja šo jautājumu un nolēma nesniegt atbalstu. Vēstules saturu neesmu redzējis, to noteikti parakstīja mans vietnieks Krapa kungs, bet Attīstības un tautsaimniecības komiteja pieņēma lēmumu neatbalstīt šo ideju.”
Projekts, ko daudzi sauc par utopiju, vides speciālistu vidū raisa izteikti negatīvas emocijas. Vides aizstāvji uzsver, ka šāda kuģojama kanāla izveide atstātu graujoši negatīvu ietekmi uz Latvijas dabas resursiem. Arī Jēkabpils Latviešu biedrība, kas aktīvi cīnās par Daugavas neaizskaramību, projektu neatbalsta, retoriski vaicājot: vai tad nepietiek jau ar Pļaviņu HES būvniecības radītajām sekām - applūdušo Staburagu un daudzām citām Latvijas dabas ainavām, kas nogrimušas nebūtībā?
Sandra Paegļkalne