No video

Vidzemē: “No sākuma nomētāja ar mēsliem.” Jaunieši reģionos atgriežas nelabprāt

Artūrs Kovaļevskis jau četrus gadus vada savu ēdināšanas uzņēmumu. Absolvējis šobrīd jau slēgto Tomes pamatskolu. Pēc tam mācījies tuvējā Ķeguma vidusskolā, tad ēdināšanas pakalpojuma speciālista arodu apguvis Rīgā. Artūrs pēc skolas vēlējās turpināt strādāt galvaspilsētā, bet plānus mainīja kovida pandēmija. Viņš atgriezās dzimtajā pagastā - Tomē.
Ja nebūtu pandēmijas, Artūrs tik drīz nebūtu atgriezies laukos, bet turpinājis strādāt Rīgā. To apliecina arī uzņēmeja no Suntažu pagasta Monika Sīle - reģionos ir akūts jauno speciālistu trūkums. “Šībrīža problēma arī nav darba vietas, atalgojums, jo uzņēmumi, kas bāzējas reģionos, arī var piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un bonusa sistēmas. Šis šobrīd nav noteicošais faktors, kāpēc neatgriežas. Lielākās problēmas ir dzīvošanas iespējas, mobilitāte un socialiēšanās, ko diemžēl nevar nekādi imitēt. Kāpēc atgriežas, ja atgriežas ir emocionālā piesaiste vietai, no kurienes nāk.”
Artūrs Kovaļevskis: “Es domāju, lai uzsāktu pats kaut ko, tās ir bailes, kas apstādina. Jo bailes ir dažādās. Jo neviens jau negaida ar atplestām rokām, nekādas garantijas un pamatkapitālu nedod.”
Monika piedalījās festivālā “Lampa”, kur Vītolu fonds, kas ar stipendijām atbalsta jauniešus no reģioniem, organizēja diskusiju “Jauniešu ‘ceļa karte’ uz mājām - reģionu pievilkšanas (ne)spēks”.
Vītola fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe: “Mēs ik pa diviem gadiem jauniešiem, kas ir beiguši, tādi ir vairāk nekā 5000, jautājam viņiem, kur viņi ir palikuši, kas notiek, vai ir savi uzņēmumi, ģimenes, vai ir bērni. Sekojam līdzi mūsu jauniešiem pēc studiju absolvēšanas, kur viņi dzīvo, strādā. Pētījumā atklājām, ka vairāk nekā 58% paliek Rīgā un Pierīgā. Savā dzimtajā novadā atgriežas 18% un 15% citur uz reģioniem aiziet - apprecas, darba piedāvājums labs. Tas nozīmē, ka kopā 33% aiziet uz reģioniem. “
Tomēr, kā norāda gan Artūrs, gan Monika, laukus kā dzīvesvietu izvēlas, bet tie jau ir jauni cilvēki pēc 28 gadiem, kuriem jau ir savas ģimenes.
Tāpēc, lai sekmētu jauniešus paskatīties reģionu virzienā, esot svarīgi domāt par valsts vai pašvaldības būvētiem mājokļiem reģionos, pašvaldībām nevis konkurēt ar lielpilsētām, bet veidot savu unikālo pozicionējumu reģionam, kā arī uzņēmumiem reģionos aktīvāk piedāvāt jaunajiem speciālistiem prakses iespējas. Savukārt Artūrs norāda, ka kopumā sabiedrībai esot jānotic un jauzticas jaunajiem. “Es nācu no Rīgas atpakaļ, ar jaunām idejam, jaunām lietām, bet arī manā gadījumā bija tā, ka “nomētāja ar mēsliem” no sākuma. Tas man lika aizdomāties, vai man to vajag. “
Tāpēc Artūrs izveidoja vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupu, tagad raksta projektus un iesaistās pagasta sabiedriskajā dzīvē, jo uzsver, ka videi ir ļoti būtiska loma gan kā iedzīvotājam, gan uzņēmējam.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2024

Пікірлер