1991.gada janvārī ar padomju armijas iebrukumu Lietuvas Televīzijas ēkā sākās mēģinājums apdraudēt Baltijas valstu patstāvību. Latvijas Tautas frontes vadībā Latvijas iedzīvotāji Rīgā pulcējās, lai celtu barikādes un aizsargātu pret iespējamo agresiju stratēģiski svarīgos objektus. Vairāki cilvēki šajās janvāra dienās gāja bojā OMON uzbrukumu laikā - iebrukuma laikā Iekšlietu ministrijā gāja bojā milicijas darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, bet skolnieks Edijs Riekstiņš, režisors un operators Andris Slapiņš, kā arī operators Gvido Zvaigzne gāja bojā Bastejkalnā. 16.janvārī pie Vecmīlgrāvja tilta OMON nošāva Robertu Mūrnieku un ievainoja divus tilta sargātājus, savukārt 22.janvārī gāja bojā Ilgvars Grieziņš.
Šī dokumentālā filma ir 65 minūtes gara, kaut arī kopējais safilmētais materiāls ir apmēram sešas stundas garš. Tajā dokumentēti 1991.gada barikāžu notikumi, cilvēku liecības, viedokļi un komentāri par notiekošo. Tiek runāts par dažādiem tajā brīdī aktuālajiem jautājumiem - cilvēku atsaucību, brīvību, nāvessoda napieciešamību, politiku un citiem. Filmā ir redzami arī daudzi pazīstami cilvēki, piemēram, kultūrvēsturnieks Ojārs Zanders, komponists Raimonds Pauls un bijušais LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts.
Rikards par ''Tautas Balss Barikādēs'' stāstīja: ''Tā bija pirmizrāde filmai, kas 22 gadus ir nogulējusi manā arhīvā. Vecie materiāli ir jāvelk gaismā, jo īsts dokumentāls materiāls jau nenoveco, bet gan tikai iegūst noteiktu ''apsūbējumu''. Varbūt filmas kadri nav tik dinamiski samontēti, taču tie plūstoši stāsta par to laiku un piespiež domāt, kā mūsu vēsture ir attīstījusies.''
Dainis Īvāns: ''Šī filma ir ļoti tieša un nav iespējams to skatīties bez aizkustinājuma. Tajā viss ir īsts un nekas nav sadomāts un samākslots.'' Rikards un Īvāns atzina, ka to varētu demonstrēt arī skolās kā mācību materiālu un pat iesniegt kādā dokumentālo filmu konkursā.