Jaunjelgavā izskan tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”

Ar koncertiem un citām aktivitātēm visas dienas garumā Jaunjelgavā izskanējuši Sēlijas tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Šāds pasākums, kas pulcē dejotājus, dziedātājus un citus amatiermākslas kolektīvus no visas Sēlijas, norisinājies jau devīto reizi. Katru gadu “Sēlija rotā” vienotā tematikā, un šogad tika spēlētas kāzas Sēlijā.
“Kāzu spēle ir kā kopīgs rituāls uz kopīgu līgumu slēgšanu, uz kopīgu nākotnes sadarbību,” skaidro svētku koncepcijas autore un organizatore - Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne. “Mēs apliecinām cits citam mīlestību, mēs - sēļi esam stipri. Ik pa brīdim mēs sanākam kopā un noslēdzam, un vēlreiz nostiprinām šo laulību līgumu, ka mēs esam stipri un būsim kopā.”
Viens no svarīgākajiem “Sēlija rotā” notikumiem ir gājiens, kas pulcē visus svētku dalībniekus. Jaunjelgavā gājiens noritēja no Vecpilsētas laukuma līdz Liepu parka estrādei. Šogad svētkus kuplināja gandrīz pusotrs tūkstotis dalībnieku no 86 kolektīviem.
Plaši pārstāvēts bija Jēkabpils novads - 778 dalībnieki no 49 amatiermākslas kolektīviem. Novadnieki uzsver, ka dalība šajos svētkos ir ļoti svarīga, jo tas ir veids, kā izcelt Sēlijas vēsturiskās zemes tradīcijas.
“Tā ir nacionālā identitāte, un tai kaut kur sevi jāparāda,” saka jauktā kora “Viesīte” prezidents Pēteris Līcis. “Nevajag vienmēr iet politiskā līmenī, bet tradīciju un kultūras līmenī mums obligāti sevi ir jāparāda.”
“Es tiešām jūtu, ka šeit visiem sēļiem ir kopīga sajūta. Mēs vienkārši esam kā viena liela ģimene,” saka jauniešu deju kolektīva “Laude” dejotāja no Rubeņiem Daniela.
“Jau pāris gadus es piedalos “Sēlija rotā” pasākumos,” stāsta vidējās paaudzes deju kolektīva “Kreicburga” dejotājs no Jēkabpils Rolands Laguns. “Tas ir lielisks pasākums, kas apliecina Sēlijas identitāti, un es tiešām lepojos, ka šādi pasākumi ik gadu notiek.”
“Mēs cits no cita mācāmies, mēs satiekamies, mēs aprunājamies,” stāsta Asares amatierteātra “Ķēdes reakcija” režisore Laura Traine. “Tas ir kā pieredzes apmaiņas brauciens. Tas ir ļoti vērtīgi.”
Vakarā Liepu parka estrādē izskanēja lielkoncerts ar nosaukumu “Mīlestības jūrā”, kuru vadīja diriģents Ints Teterovskis un dziedātāja Ieva Parša. Repertuārs bija pielāgots kāzu tematikai - katrs kolektīvs bija izcēlis no sava pūra dziesmas un dejas par attiecībām, mīlestību un ģimenes veidošanu. Jaunlaulāto godā bija Līva un Ēvalds Ābelskalni no vidējās paaudzes deju kolektīva “Augšzeme”, savukārt kāzu vedēju godā bija folkloristi Iveta un Vidvuds Medeņi.
Koncerta laikā uzrunas teica Aizkraukles novada, Jēkabpils novada un Augšdaugavas novada pašvaldību pārstāvji, kuri uzsvēra svētku nozīmi un vēlēja, lai “Sēlija rotā” no paaudzes paaudzē.
Šos svētkus mēdz dēvēt arī par Sēlijas Dziesmu un deju svētkiem. Tas ir brīdis, kad sēļi uzvelk tautas tērpus un sapulcējas kopā, lai celtu godā Sēlijas kultūras mantojumu. Kuplais dalībnieku pulks liecina, ka šī tradīcija ir tikpat stipra kā Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki.
Sandra Paegļkalne

Пікірлер