Iepretim Ābeļu pamatskolai, dažus kilometrus augšpus Jēkabpils, Daugavas vidū rāmi guļ Burkānu sala. Lai gan tās oficiālais nosaukums ir Lielā Ābeļu sala, vietējie to dēvē Jāņa Burkāna vārdā, kurš savulaik dzīvojis uz salas. Baisie notikumi, kas sacēla kājās visu sabiedrību, sākās 1987.gada augustā, kad vietējais zvejnieks pie salas atrada vīrieša līķi ar durtām brūcēm. Vēlāk tika atklāts, ka nogalinātais ir Viktors Plavinskis.
To laiku ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs Aivars Borovkovs, tiekoties ar jēkabpiliešiem, stāsta, ka par galveno aizdomās turamo kļuva uz salas dzīvojošais Jānis Burkāns, jo viņam bijusi krimināla pagātne.
“Mums bija zināms, ka Burkānam ir krimināla pagātne un ka viņam ir statuss - sevišķi bīstams recidīvists. Protams, ja viņa tiešā tuvumā atrod līķi, tad tur ir jāstrādā,” uzsver Aivars Borovkovs.
Uz atmiņu pēcpusdienu par 37 gadus vecajiem notikumiem bija ieradies plašs interesentu loks, viņu vidū arī daži Burkānu salas krimināllietās iesaistītie darbinieki. Viņi stāsta, ka, izmeklējot Plavinska slepkavību, tapa zināms, ka jau kādu laiku ir pazudusi Jāņa Burkāna sieva Marta. Tika nolemts Burkānu salu rūpīgi pārmeklēt.
“Toreiz bija izveidota grupa, atbrauca arī kolēģi no Rīgas, un tika pārmeklēta Burkānu sala,” stāsta jēkabpilietis, kādreizējais starprajonu reģistrācijas eksāmenu nodaļas meklēšanas inspektors Juris Degtjarovs. “Izgājām vienu pusi, pēc tam vērsāmies atpakaļ. Bija kolēģis, kurš bija ļoti pieredzējis, ļoti saistīts ar mežiem, viņš bija arī milicijas laikā atbildīgs. Pamanīja vietu, kur mežā ļoti atšķīrās zeme. Pēc tam pamanījām, ka arī koki ir bojāti. Tā mēs sastājāmies visi kopā un sākām rakt. Un tā arī uzgājām Martas līķi.”
Marta bija nonāvēta, un Jāni Burkānu arestēja. Lai gan vēsturiskajos aprakstos minēta nožņaugšana, speciālisti par to nav simtprocentīgi pārliecināti.
“Tur bija ekspertīze, jo viņa bija nogulējusi zemē apmēram mēnesi vasaras laikā, diezgan seklā kapā, tāpēc viņa bija sadalījusies,” stāsta jēkabpiliete Velta Belkovska, kura toreiz bija Jēkabpils rajona prokuratūras izmeklētāja. “Bija ļoti grūti noteikt nāves cēloni, bet viņai bija lauztas ribas un vairāki citi miesas bojājumi. Par nožņaugšanu... cik atceros, bija runa, ka ar spilvenu, jo žņaugšanai raksturīgs elements - zemmēles kaula lūzums - tas nebija konstatēts. Līdz ar to bija runa, ka viņu nožņaudza ar spilvenu. Kāpēc? Viņš tāds cilvēks bija - Jānis Burkāns. Sieva dzēra, viņam tas nepatika, jo viņš nedzēra nemaz. Viņa klīda, lietoja alkoholu, braukāja, nenāca mājās. Viņš viņu iekaustīja sistemātiski. Šajā reizē, acīmredzot, bija par daudz pārcenties.”
Nav grūti iedomāties sabiedrības uztraukumu, kad netālu no Burkānu salas uzpeldēja vēl viens līķis. Jānis Burkāns, saprotot, ka nokļuvis neapskaužamā situācijā, savā kamerā izdarīja pašnāvību. Tomēr vēlāk tika noskaidrots, ka Jānis vainojams tikai vienā slepkavībā, proti, savas sievas - Martas nonāvēšanā. Plavinski nogalinājis kāds cits, bet trešais mirušais noslīcis peldoties - sakritības dēļ abi atrasti tieši pie Burkānu salas. Plavinska slepkava tā arī nav atrasts. Bet ar to vēl nebeidzās Burkānu salas kriminālie notikumi.
“Ir bijušas vēl slepkavības saistībā ar Burkānu salu, bet divus gadus vēlāk,” atceras Velta Belkovska. “Bija slepkavība Lauktehnikas mežā, kur tika nogalināta sieviete uzvārdā Rītiņa. Arī neatklāta lieta līdz šim. Bija runa, ka tā ir saistība ar Burkānu salu, bet nu jau vairs ne Burkānu, kas bija pakāries, bet ar tiem, kas mantoja māju un tur vēlāk dzīvoja, kas mēģināja uzturēt tādā pašā gaitā to, ko bija iesācis Burkāns, arī saistībā ar noziedznieku piesaistīšanu. Un tad vēl bija nogalināts cilvēks pašā Burkānu salā. Nezinu, cik slepkavības - septiņas vai sešas - var saskaitīt, bet slepkavību tajā pusē bija daudz.”
Saruna par Burkānu salas kriminālo pagātni bija viens no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla “Stāstu bibliotēkas” pasākumiem. Pateicoties klātesošo stāstiem, daudzi notikumi ir kļuvuši skaidrāki, bet var apgalvot, ka šobrīd neapdzīvotā un klusā Burkānu sala joprojām glabā daudzus neatklātus noslēpumus.
Sandra Paegļkalne
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023