Izdegšana - kā sevi pasargāt un kā no tās atgūties. PhD MARIJA ĀBELTIŅA
Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk dzirdu frāzes par to, cik ātri cilvēkiem krītas enerģija. Ir tikai pats rudens sākums, tāpēc saprotu cilvēku bažas: "Ja jau tagad šādi jūtamies, tad ko darīsim, kad iestāsies rudens tumšais un grūtais laiks, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā..."
Mēs negribam izdegt. It īpaši, ja kādreiz jau esam tam pietuvojušies vai pat piedzīvojuši šo stāvokli. Tas ir murgs. Tāpēc uz sarunu aicināju Mariju Ābeltiņu - grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori, zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti un supervizori.
Marija uzsver, ka izdegšana veidojas pakāpeniski un to ir grūti laicīgi pamanīt. Izdegšana ir dārga gan pašam cilvēkam, gan viņa darba devējam, gan ģimenei. Tās komplektā ietilpst spēku izsīkums, cilvēka negativitātes pieaugums, piemēram, cinisma veidā, un krītas cilvēka darba spējas, kas tiešā veidā ietekmē viņa darba rezultātus.
Marija piedāvā risinājumus un idejas, kā cilvēki var sev palīdzēt, lai šajā stāvoklī nenonāktu, un ko var darīt, ja izdegšana jau ir notikusi.
Mūsu komandai Cilvēkjaudā šī ir viena no favorīt-sarunām ne tikai tās satura praktiskās vērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka Marijai piemīt lieliska humora izjūta un sirsnīgums.
Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!
Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā: ugunsskola.lv/cilvekjauda161/
SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
5:35 Grāmatas “Profesionālā izdegšana” tapšanas iemesli
11:59 Vai izdegšanu var saukt par slimību, kādi ir pirmie simptomi
19:28 Kādas ir hroniska stresa pazīmes
24:02 Kā atšķirt izdegšanu no depresijas
34:18 Kādas paralēles var vilkt starp depresiju un dienas ritmu
36:27 Vai priecīgi notikumi arī var izjaukt cilvēka psihisko līdzsvaru
41:03 Depresija un ekrāni - vai pastāv kāda saistība
45:20 Kā saprast, kad ar kādu dzīves sfēru hroniski netiekam galā; monitorēšanas dienasgrāmata
52:59 Vai ir iespējams izdegt, strādājot savu sirdsdarbu? Un kā ar garlaicīgu darbu?
1:04:17 Cik palīdzošas stresa monitorēšanai ir viedierīces, kas mēra cilvēka bioloģiskos rādītājus
1:07:34 “Tas toksiskais vadītājs, izrādās, ir mūsu galvā”
1:21:36 Kā attīstīt spēju sadzirdēt, saprast sevi un laicīgi rīkoties
1:29:11 Kā palīdzēt cilvēkiem, kuri paši neapzinās, ka ir tuvu izdegšanai
1:34:50 Praktiski risinājumi cilvēkiem, kuri jau ir bijuši izdeguši, lai tas nenotiktu atkārtoti
1:43:22 Ieteikumi, kā sevī stiprināt “veselīgo pieaugušo”
1:50:08 Vai un cik daudz tikties ar toksiskiem radiniekiem un draugiem
Пікірлер: 37
Paldies Laura Tev, par šo jēgpilno darbu ko dari, un Tev Marija par entuziasmu un zinātprieku un vēlmi dalīties. Ļoooti 👌🏼 .... un aktuāli 100%. Maruja Tevi var klausīties un klausīties, un kas forši, ka Tev šie piemēri neatkārtojas 😊
Daudz jauna uzzināju, paldies par noderīgo sarunu! Marija ir lieliska!
Paldies par interviju ar Mariju! Man patika viss! Tik viegli un saprotami! Noderēs saruna ar sevi, runāt kā pieaugušajam nevis klausīties tik daudz kritiķī! Pret sevi ar līdzjūtību un sapratni! Noteikti interesētu par garlaikošanos vēl, jo nezināju, ka arī tā ir stress un bailes no trauksmes. Iznāk, ka baidos pilnvērtīgi dzīvot, riskēt un kļūdīties, iznāk, ka izvairos apzināti kko izdarīt nepareizi vai vispār kko izdarīt no sevis, jo man jau tāpat neiznāks! Kkā tā! Pateicos par brīnišķīgo sarunu abām, arī Laurai 🙏
Mīļš paldies par sarunu, ļoti aktuāli, ļoti vērtīgi! Man visvairāk aizķēra doma par to, vai manam iekšējam pieaugušajam ir balss. Tā, kā pati šobrīd kaut kā kuļos ārā no izdegšanas, būtu aktuāli - kā tad to darīt? Jo, kad atklāju, ka man ir Izdegšana (to pamanīja visi, īpaši mani kolēģi), man ieteica mainīt darbu. Bet tas, ko es sapratu - darba maiņa nepalīdzēs, jo es negribu nekādu darbu. Bet ir jāstrādā, jo ir jādzīvo un jāaudzina bērni. Paldies jums abām! ❤
Marija ir kolosāla! Paldies! Es patiešām aizdomājos par laipnību pret sevi..
Pilnīgi noteikti vēlos nākamo sarunu par toksiskām attiecībām ar tuviniekiem, īpaši ar mammu. Marijas teikto ir viegli uztvert.
@lasmas1848
8 ай бұрын
Pievienojos uz 100%
Super! Ļoti dzirkstoša un vērtīga saruna! Šodien tika iegādāta Marijas grāmata. Gaidīšu nākamo sarunu! PALDIES!
Paldies par ļoti vērtīgu sarunu! Lūdzu paturpiniet ar sarunām un padomiem, kā izkļūt no izdegšanas stāvokļiem tīri praktiski.
Paldies! Ļoti vērtīgs ieraksts un tik viegli uztverams
Paldies par lielisko sarunu, ar humoru par ļoti nopietno! ❤ Vērtīgi bija dzirdēt, ka arī garlaicības, bezdarbības un dzīves jēgas trūkuma dēļ cilvēki izdeg. Pievienojos citiem komentētājiem viedoklī par sarunu turpinājumu nepieciešamību ar Mariju! Zinu, ka nav vienas receptes, bet būtu interesanti izprast, kā tolerēt apkārtējo pasīvo agresiju un neievilkt sevī apkārtējo viedokli un uzskatus, ar laiku pieņemot tos par saviem un jūtoties slikti, nevis personīgo izjūtu dēļ, bet ievilkto uzskatu dēļ.
Noteikti vēlētos nākamo sarunu par toksiskām attiecībām ar tuvākiem. Šīs podkast ļoti patika❤,ļoti saprotami un viegli uztvert,noteikti noklausīšos vēl paldies.
Sirsnīgs paldies! Vairākas reizes sarunas laikā vajadzēja sevi samīļot, uzliekot roku uz sirds un ievelkot pāris elpas, jo šis ir tik ļoti par mani. Marijas harizma ir apbrīnojama ❤ paldies!
❤ lieliski. Esmu izdegšanā. Otrajā. Sākuma stadijā. Atpazīstot. Jūs palīdzējāt vēl vairāk atpazīt un iedevāt receptes atlabšanai. Mīļļš paldies! Ļoti noderēja. Gaidu nākamo. Par ģimeni. Jo izdegu arī tur.
Super. Paldies Marijai!
Paldies par vērtīgajiem atgādinājumiem! Tik ļoti vairs negribas piedzīvot izdegšanu, tāpēc līdzjūtības pret sevi praktizēšana tagad ir mana ikdiena. Nākamās sarunas gaidās!
Paldies, ļoti vērtīga un aktuāla intervija
Paldies ka pacēlāt šo mega lielo jautājumu. Noderīgi un lietderīgi un nosvērti.
Paldies, ļoti jāmacās,pret sevi ar sapratni un mīļumu,citādi nošaustījusi sevi līdz izsīkumam,jau gaidu nākamo😅Paldies ❤
Paldies! Laikam gaidīju sarunu vairāk par un ap profesionālo izdegšanu, jo grāmata tika pieminēta gan sākumā, gan beigās, bet beigās tur gāja uz visām pusēm. Noderīgi, protams, paldies par to, taču tas, ko man (kā izdegušam un ar depresiju nevis fonā, bet kā primāro diagnozi) pietrūka, piemēram, šādas lietas: kā atgriezties darbā? Vai ir kāda formula? Cik reāli ir atgriezties "pakāpeniski", ņemot vērā, ka daudzos darbos pusslodze nemaz nav iespējama un ir tikai formāli. Vai labāk atgriezties tur, kur izdegi, vai meklēt jaunu darba vietu? Kā ar uztraukumiem un bailēm par to, ka jāatgriežas ļoti dinamiskā vidē, kur kolēģi var nesaprast, kāpēc tu tāds "ipašais" tagad nevari rukāt uz 100%? Kā lai sakārtojas tā, lai nepasniedz sevi kā tādu "cietušo", bet vienkārši cilvēku, kuru piemeklējusi slimība? Vai citiem stāstīt par izdegšanas epizodi, piem., nākotnes darba devējiem? Šobrīd saka, ka nevajag, jo uzreiz skatās ar aizdomām, bail pieņemt darbā utml. Paldies!
@lasmas1848
8 ай бұрын
Super komentārs. Gribētu arī dzirdēt vairāk par profesionālo izdegšanu un visu tevis minēto arī no darba devēja, vadītāja perspektūvas. Kā pareizāk sagaidīt atpakaļ darbinieku darbā pēc izdegšanas diagnozes.
Jā, vēl kādu sarunu noteikti!!!!
Liels paldies!
Paldies! :)
Paldies!
Paldies par interviju! to gabaliņu ap 1:48 par paldies pateikšanu katru dienu derētu kā īsu reklāmas klipu uztaisī TikTok stilā.❤
Liels paldies par šo ļoti aktuālo tēmu, it sevišķi noderīgi -par iekšējo kritiķi, par dziļajām pārliecībām, par veselīgu pieaugušo. Derētu sarunas turpinājums par toksiskiem radiniekiem.🙏🥰
Paldies.Lieliska intervija pèc kuras gluźi kà pèc labas filmas noskatìšanàs ir pècgarša.Domas turpina raisìties un izdarìt savus secinàjumus....Viena no manàm domàm , kas radàs ir tàda,ka arì man raksturìga pasìvà empàtija🤔Vèlreiz paldies jums abàm😊
1:57:08 ❤
Nevar gan uzvelt "izdegšanas" vainu uz darbinieku. Darba vide pēc būtības "izpumpē" un "pumpē" no darbinieka resursu. Tādēļ ir izveidota veiksmīga vai mazāk veiksmīga darba aizsardzības sistēma, kuru ilgtspējīgi domājoši uzņēmumi īsteno attiecībā uz darbinieku - tai skaitā uz obligātu atpūtas nodrošināšanu un atvaļinājumiem. Darbinieki ir ar savu "bekgraudu", kurš ne vienmēr ir veselīgs. Diemžēl. Tad tiek zaudēts darbinieks, kuram nav pietiekamu resursu apzināties neveselīgu darbaholismu un vēlāk no šīs situācijas tikt laukā. Pieskatu savus darbiniekus un caur savu neforšo pieredzi, cenšos to nepieļaut attiecībā uz saviem padotajiem. Saprotu, ka tā ir mana atbildības daļa.
Pieļauju, ka izdegšanas skaits sāka palielināties ar elektrības rašanos un pielietojumu.
"jau 17 gadi paskrējuši"... un tagad ir pilnīga apātija
Paldies par šo vērtīgo saturu un, protams, vēlētos vēl! :) Par dažādu cilvēku tipu stresa noturības līmeņiem var uzzināt šeit kzread.info/dash/bejne/lZqmx6eufcetctY.html
Gribu