es viņu mīlu jau kopš iepriekšējā laika
jau tad ar liepu ziediem, liepu lapām
tā manī gulēja tik klusa un tik maiga
jau tūkstoš naktis pirms mēs tuvi tapām
kad lūdzies nebiju ne saulei vēl ne ēnām
jau redzēju es viņu mani neatraidām
es viņu ilgi mīlēju un lēnām
es viņu mīlēju kā bērnu, kuru gaidām
un pat kad liekas, nu jau diezgan būtu
caur nerimušu izsalkumu justs
es viņu sevi atkal šķērsām jūtu
kā krusts