Vieni domā, ka dvēsele ir prāta stāvoklis, citi, ka dvēsele ir neizdibināma lieta, vieni domā, ka tā ir sirdsapziņa, citi, ka tā ir enerģija utt. Vēdas saka tā: Dvēsele nav matērijas daudzveidības produkts. Dvēsele ir anti materiāla daļiņa. Dvēseles īpašības ir anti materiālās. Pati dzīvā būtne ir dvēsele. Daudziem, arī man šad un tad vēl pēc inerces gadās teikt - “mana dvēsele”, bet patiesībā ir - “es - dvēsele”. “Kad mana dvēsele aizies pie Dieva...” “Kad es kā dvēsele aiziešu pie Dieva...” Dvēsele, tas nozīmē personība. Pilnīgi visas dzīvās būtnes ir personības, jeb dvēseles, sanskritā (pt)- džīva.(lat.val. dzīvs) Tiek lietots arī vārds (pt)- atma. Vienīgais ar vārdu atma ir tā, ka atkarībā no konteksta tas nozīmē vai nu ķermenis, prāts vai dvēsele. Džīvas atrašanās vieta ir ķermenī. Jantrā - ķermenī. (pastāstīt par jantra puruša). Vēdās teikts, ka ķermenis, kas reiz radīts noteiktā laikā - izzudīs, bet personība, jeb dvēsele nekad netika radīta un nekad netiks iznīcināta, tā ir mūžīga. Kurā vietā ķermenī tad īsti mēs kā džīvas, kā personības atrodamies ? Vieni saka galvā, citi saka, ka vēderā, aknās, dzīvības enerģijas veidā. Kur ? Vēdas saka, ka dvēsele ir SIRDĪ ! Dvēsele atrodas tādos kā ēteriskajos spilvenos. Viņa nesaskaras ar materiālo sirdi. Sthula šarira - rupjais ķermenis. Sukšma šarira - smalkais ķermenis. Vēdas vēl saka, ka blakus dvēselei mīt viņas mūžīgais pavadonis - otra dvēsele - Dievs - paramātma Ja dvēsele ir mūžīga, tad kas ir nāve? Nāve ir brīdis kad personība iziet no ķermeņa uz visiem laikiem. Viņa iziet pa enerģētisko kanālu - nadi. Kad viņa iziet, tā iet kopā ar smalko ķermeni - sukšma šarira. Parasti tādās reizēs raudot saka - “viņš pameta mūs”, bet kas tad īsti pameta ? - ķermenis guļ mūsu priekšā. Bet patiesībā mūs pameta personība, kura vienkārši ir aizgājusi no šī ķermeņa. Cilvēki vienkārši intuitīvi zina, ka mūs pameta personība. Viņi patiesībā raud par dvēseli. Tas pierāda Vēdu teicienu - “Mēs neesam šis ķermenis”.
Nodarbība notiek lekciju cikla "Vēdiskā filozofija" ietvaros.