Gleznas autore - māksliniece Zane Tuča
Producentes - Krista Kalniņa, Džūlija Gurecka un Dārta Dzērve
Gleznai par iedvesmas avotu un izpētes objektu bija ģimene, kuru veido dānis un latviete. Abiem ir bērni no iepriekšējām laulībām -- dānim ir meita, dāniete, kura bieži apciemo Latviju un tiek apciemota Dānijā, bet latvietei no iepriekšējās laulības ir divas meitas, latvietes, kuras dānis nu jau lepni sauc par savām. Ģimene dzīvo Rīgā, Latvijā. Dānis Latvijā dzīvo jau astoņus gadus.
Multikulturālisms visspilgtāk izpaužas ikdienā un vidē, turklāt pārmaiņas, kas ar to saistās, notiek dabiski. Tieši tādēļ bieži vien mēs tās nepamanām. Dažādu valodu un kultūru sajaukšanās rada jaunu, mūsdienīgu personību. Ja sastopas divas personas -- dažādu kultūru nesējas -- veidojas multikulturāla ģimene. Centieni pielāgoties, bet vienlaicīgi saglabāt savu neatkarību, rada jaunu, unikālu kultūru, kurā tiek sintezētas un lietotas dažādas, šķietami nesavienojamas tradīcijas un valodas, un kura dzīvo ģimenes mājās.
Ķēdes reakcija ir vienas parādības netieša ietekme uz citu parādību. Tieši tādēļ glezna un tās nosaukums „Ķēdes reakcija" atspoguļo indivīdu, kurš kopš bērnības bijis multikulturālā vidē, tādā veidā kļūstot atvērts pret dažādību it visā. Ja indivīds ir multikulturāls, viņš ir gatavs veidot multikulturālu ģimeni, tādā veidā pārējos ģimenes locekļus padarot par tādiem kā viņš -- atvērtiem, tolerantiem un brīviem. Gleznā atspoguļotais indivīds iemieso ģimenē esošās tradīcijas, kuras tiešā vai netiešā veidā raksturo ģimeni tādu, kāda tā ir.
Angļu valoda bieži kļūst par kopsaucēju, satiekoties diviem Eiropas iedzīvotājiem un veidojot ģimeni. Šajā ģimenē ikdienas komunikācija nereti notiek, miksējot angļu un latviešu valodu. Lai gan konkrētās ģimenes pārstāvis, dānis, domā angliski, viņš, dzīvojot Latvijā un ikdienā sastopoties ar latviešu valodu, izrāda interesi arī par latviešu valodas apguvi. Viņš uzskata, ka domāt 3 valodās vienlaicīgi nav nekas neparasts.
Ģimenes, kas sastopas ar multikulturālismu un sarunājas vairākās valodās, uzskata, ka pārmaiņas ir dabisks kultūras un pasaules process. Tādēļ teiciens „Mājas ir tur, kur sirds" vai precīzāk - „..tur, kur ģimene" - atbilst viņu uzskatiem. Šādās situācijās piesaiste kādai konkrētai valstij, nācijai vai kultūrai zaudē savu aktualitāti, jo ģimene izvirzās indivīda prioritāšu saraksta augšgalā.