Krustpils novada Antūžu speciālo internātpamatskolu daudzi pazīst kā vietu, kur top ļoti skaisti un praktiski koka priekšmeti. Tos darina skolēni mājturības un tehnoloģiju pedagoga Viļa Sīļa vadībā. Antūžu skolas audzēkņiem Vilis Sīlis nav tikai skolotājs. Viņš ir cilvēks, kas dod cerību, palīdz apzināties savas spējas un dāvā sapratni, ka ikviens var paveikt lielas lietas, ja vien ir vēlme.
Vilis Sīlis ir pedagogs, kurš nekad neatteiks palīdzību un labu padomu. Antūžu speciālajā internātpamatskolā to zina ikviens mājturības un tehnoloģiju skolēns. Skolotāja mudināti, audzēkņi veido dažādus koka izstrādājumus, un dara to tik labi, ka Antūžu vārds saistībā ar kokapstrādi jau izskanējis daudzviet Latvijā un arī ārpus valsts. Vilis Sīlis velta daudz laika tam, lai skolēni kļūtu par labiem amata meistariem. Skolas pagrabstāvā esošajās darbnīcās rosība notiek ne tikai obligātajās mācību stundās, bet arī vakaros un brīvdienās. Šeit top karotes un citi virtuves piederumi, helikopteru un mašīnu modeļi, gleznas un daudz citu koka priekšmetu. Audzēkņu darba augļi redzami gan skolā, gan mājās, gan pie radiem un draugiem. Ar skolas vadības atbalstu bērni regulāri piedalās tirdziņos un izstādēs, tādējādi Antūžos tapušie darbi nonāk arī tālākās pasaules malās.
Vilis Sīlis stāsta: „Man patīk, ka bērna darbu novērtē. Esmu redzējis, ka bērnu darbus apskata eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram ir daži bērnu darbiņi. Bērni ir braukuši ekskursijā uz Maljorku, tur kā suvenīri ir atstātas astoņas koka karotes. Tiešām prieks skatīties, ka bērniem spīd acis. Tādēļ arī rodas gandarījums.”
Vilis Sīlis par mājturības pedagogu Antūžos strādā deviņus gadus. Kokapstrāde aizņem lielāko daļu viņa vadīto mācību stundu. Tā ir Viļa aizraušanās jau kopš bērnības: „Mans vecaistēvs bija galdnieks, arī tēvs nodarbojās ar kokapstrādi, klāja skaidu jumtus, arī es to visu māku. Varbūt tas ir asinīs.”
Šajā mācību gadā kokapstrādi pie Viļa Sīļa apgūst 20 skolēni. Daudziem ir fiziskās un garīgās attīstības traucējumi, tādēļ darbs prasa īpašu uzmanību, pacietību un individuālu pieeju katram audzēknim.
Vilis stāsta: „Skolēnu darba ātrums ir četras, piecas reizes mazāks nekā parastajā skolā, līdz ar to arī praktisko nodarbību ir daudz vairāk. Ja bērns saprot uzreiz, kas jādara, tā lieta iet, ja kaut ko nesaprot, vajadzīga palīdzība. Ir tādi skolēni, kuri var patstāvīgi uztaisīt, bet ir tādi, kam visu laiku ir jāpalīdz.”
Audzēkņiem ne vienmēr viss sanāk tā, kā gribētos, bet skolotājs nekad neļauj padoties. Mazs padoms, neliela palīdzība - un defekts jau pārtapis efektā.
Antūžu speciālās internātpamatskolas 9.klases skolnieks Edgars Baraušķis stāsta: „Man patīk kokapstrāde, bet, kad nepadodas, tad nepatīk. Tad gribas izmest ārā darbiņu, bet pēc tam pienāk skolotājs, sataisām.”
Raksturojot skolotāju, Edgars saka: „Sīlis ir labs, nav stingrs! Palīdz, ja kaut kas nesanāk, ja pats nemāki, tad viņš izlabo. Viņš pastāsta visu, kā vajag darīt. Ja gadās iegriezt pirkstā, uzreiz pie dakterītes sūta.”
Skolēniem patīk darboties ar koku, lai gan viņiem tas prasa daudz laika un pūļu.
Antūžu speciālās internātpamatskolas 9.klases skolnieks Matīss Levinskis stāsta: „Var taisīt visādus darbus - dēlīšus, nazīšus, karotes, lāpstiņas, dakšiņas, galdus, solus, arī mašīnas taisām. Ģimene saka: „Malacis! Tā jāturpina!” Man pašam vislabāk patīk taisīt karotes. Tas ir vieglāk.”
Edgars Baraušķis stāsta: „Man patīk taisīt dēlīšus, glezniņas, paplātes, mašīnas, nazīšus, patīk arī kaut ko salabot klasē, ja kaut kas salūzis. Es mammai daudz ko esmu uzdāvinājis, piemēram, no koka sirsniņu ar diviem balodīšiem.”
Antūžu speciālās internātpamatskolas 10.klases skolnieks Kristaps Lasmanis stāsta, ka ar kokapstrādi nodarbojas jau 12 gadus: „Man patīk. Tēvs bija galdnieks.” Uz jautājumu, vai arī viņš vēlas nākotnē kļūt par galdnieku, Kristaps atbild: „Varbūt jā.”
Skolotājs Vilis Sīlis ir pārliecināts - kokapstrāde palīdz bērniem uzlabot veselību. Tā trenē roku kustības, nomierina, disciplinē un uzlabo koncentrēšanās spējas. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ikviens pašu rokām izgatavotais priekšmets stiprina audzēkņu ticību savām spējām un palīdz apzināties, ka mēs katrs dodam pasaulei kaut ko labu un skaistu.
Sandra Paegļkalne